Eksperimenti un side projects

Ne katrai idejai uzreiz jābūt biznesam.

Ne katram projektam jābūt ar biznesa plānu, investoru prezentāciju un skaidri aprēķinātu ROI. Dažreiz ir vērts kaut ko uztaisīt tikai tāpēc, ka ideja šķiet interesanta, savāda, skaista, smieklīga vai neatstāj mierā.

No biznesa skatpunkta tas var izskatīties neproduktīvi. Kāpēc ieguldīt laiku projektā, ja nezini, vai kāds par to maksās? Kāpēc radīt eksperimentu, kuru varbūt izmantos tikai daži simti cilvēku? Kāpēc mācīties jaunu tehnoloģiju, ja tai šobrīd nav vietas tavā pamatdarbā?

Tāpēc, ka eksperimenta vērtību ne vienmēr iespējams paredzēt iepriekš.

Side project var kļūt par:

• jaunu projektu vai uzņēmumu;
• pirmo prototipu lielākai idejai;
• mārketinga kanālu;
• auditorijas sākumu;
• darba vai sadarbības iespēju;
• portfolio darbu;
• veidu, kā apgūt jaunu prasmi;
• radošās domāšanas treniņu;
• vietu, kur izmēģināt idejas bez klienta ierobežojumiem;
• punktu, kas ar citiem punktiem savienosies tikai pēc vairākiem gadiem.

Un dažreiz tas nekļūst ne par ko citu. Tas paliek mazs, pabeigts eksperiments. Arī tas ir vērtīgi.

Kas ir side project?

Side project jeb blakusprojekts ir projekts, kuru veido paralēli pamatdarbam, biznesam vai studijām. Tas var būt ļoti mazs - viena vakara prototips - vai attīstīties gadiem.

Tas var būt:

• neliels interneta rīks;
• aplikācija;
• spēle;
• mākslas darbs;
• newsletter;
• podkāsts;
• datu vizualizācija;
• eksperiments ar AI;
• atvērtā koda bibliotēka;
• digitāls projekts;
• kopienas projekts;
• jauns pakalpojuma modelis;
• pilnīgi absurda ideja, kurai vēl nav kategorijas.

Atšķirība no klasiskas biznesa idejas ir brīvībā. Side project nav obligāti uzreiz jāpierāda, ka tas spēs pelnīt. Tu vari sākt ar jautājumu:

Kas notiktu, ja es šo ideju tiešām uztaisītu?

Biznesā mēs bieži cenšamies mazināt risku. Eksperimentā mēs apzināti meklējam nezināmo.

Kāpēc uzņēmumiem vajag eksperimentus?

Kad uzņēmums kļūst lielāks, tas dabiski sāk aizsargāt to, kas jau strādā. Parādās budžeti, procesi, vadītāji, mērķi un atbildība. Katrai idejai jāiziet cauri vairākiem apstiprinājumiem.

Tas palīdz izvairīties no kļūdām, bet var apslāpēt idejas, kuras sākumā izskatās pārāk mazas, dīvainas vai nesaistītas ar pamatbiznesu.

Eksperimentiem ir cita funkcija. Tie ļauj:

• ātri pārbaudīt pieņēmumu;
• izmēģināt jaunu tehnoloģiju;
• ieraudzīt negaidītu lietotāju uzvedību;
• radīt idejas ārpus pašreizējā projekta robežām;
• dot iniciatīvu cilvēkiem, kuri problēmu redz vistuvāk;
• mācīties ar salīdzinoši mazu risku.

Eksperimenta mērķis nav vienmēr “uzvarēt”. Tā mērķis ir radīt jaunu informāciju.

Ja pieci no sešiem eksperimentiem nekur neaiziet, bet sestais atklāj jaunu projektu kategoriju, kopējais ieguldījums var būt ļoti vērtīgs.

Google “20% time”: ne gluži piektdienas, bet pareizais princips

Par Google mēdz stāstīt, ka darbiniekiem bijušas īpašas piektdienas saviem projektiem. Precīzāk būtu runāt par 20% time.

Google 2004. gada dibinātāju vēstulē rakstīja, ka darbinieki tiek mudināti daļu laika - idejiski 20% jeb aptuveni vienu darba dienu nedēļā - veltīt projektiem, kuri, viņuprāt, varētu visvairāk palīdzēt Google. Citā tā paša gada vēstulē kā piemēri tika minēti Gmail un Google Desktop Search.

Svarīgi: tā nebija vienkārši brīvdiena hobijiem. Idejai vajadzēja būt saistītai ar uzņēmuma iespējamo nākotni, tikai darbiniekam tika dota lielāka brīvība izvēlēties, ko pētīt.

Šī principa vērtība nav tieši skaitlī “20%”. Ne katrs uzņēmums var atļaut vienu pilnu dienu nedēļā, un praksē šādas programmas ne vienmēr darbojas tik vienkārši, kā izklausās.

Vērtīgā ir doma:

Ja viss darbinieku laiks ir rezervēts tikai šodienas uzdevumiem, uzņēmumam var nepietikt vietas rītdienas idejām.

To var pielāgot arī mazs uzņēmums vai viens cilvēks:

• viena pēcpusdiena nedēļā;
• viena eksperimentu diena mēnesī;
• 30 dienu prototipa cikls;
• noteikts budžets mazām idejām;
• divi pabeigti eksperimenti mēnesī;
• 10% laika idejām bez tūlītēja komerciāla mērķa.

Svarīga ir nevis perfekta formula, bet regulāri aizsargāts laiks.

Side project veiksmes stāsti

Ne katrs blakusprojekts kļūs par lielu uzņēmumu, un nevajadzētu sākt ar šādu prasību. Tomēr pasaulē ir daudz piemēru, kuros mazs eksperiments pāraudzis sākotnējo projektu.

Unsplash: desmit bezmaksas fotogrāfijas

Unsplash sākās ļoti vienkārši - kā Tumblr lapa ar desmit fotogrāfijām. Tas bija blakusprojekts uzņēmumam Crew, nevis grandioza platforma ar sarežģītu biznesa plānu.

Ideja bija maza un konkrēta: publicēt kvalitatīvas fotogrāfijas, kuras cilvēki var brīvi izmantot. Projekts sāka augt, izveidoja savu kopienu un vēlāk tika atdalīts kā patstāvīgs uzņēmums.

Šis piemērs parāda trīs lietas:

1. mazam projektam var būt daudz skaidrāks vēstījums nekā lielam uzņēmumam;
2. noderīgs resurss var kļūt par mārketingu tā radītājam;
3. auditorija dažreiz izaug ātrāk par sākotnējo biznesu un kļūst par atsevišķu vērtību.

Twitter: projekts uzņēmumā, kas darīja ko citu

Twitter radās Odeo - uzņēmumā, kura pamatprodukts bija saistīts ar podkāstiem. Sākotnējais īso statusa ziņu prototips bija neliels iekšējs projekts, nevis visa uzņēmuma centrālā stratēģija.

Kad izrādījās, ka idejai ir potenciāls, tā tika attīstīta un vēlāk nodalīta atsevišķā uzņēmumā.

Te svarīgs nav tikai rezultāts. Svarīgi, ka organizācijā bija iespēja uzbūvēt kaut ko ārpus pamatprodukta. Ja komanda būtu atļāvusi sev darīt tikai to, ko jau darīja, šis virziens varētu nekad neparādīties.

Gmail un 20% laika kultūra

Gmail bieži tiek minēts kā Google iekšējās eksperimentēšanas rezultāts. Google pats 2004. gadā Gmail minēja starp blakus virzieniem, kuriem tika atvēlēti resursi.

Lielā mācība nav “katram side project jākļūst par Gmail”. Tā ir daudz vienkāršāka: nozīmīga nākotnes projekta pirmā versija sākumā var izskatīties pēc neliela eksperimenta, kuram nav vietas galvenajā ceļa kartē.

Punktus var savienot tikai atskatoties

Stīvs Džobss 2005. gada Stanfordas izlaiduma runā stāstīja par kaligrāfijas kursu, kuru apmeklēja pēc studiju pamešanas. Tajā brīdī tam nebija redzama praktiska pielietojuma. Gadus vēlāk šīs zināšanas ietekmēja Macintosh tipogrāfiju.

Viņa doma bija: tu nevari uzticami savienot punktus, skatoties uz priekšu; tu tos savieno, atskatoties.

Side projects rada šos punktus.

Viens projekts tev iemāca programmēt maksājumus. Otrs - uzrakstīt skaidru tekstu. Trešais - veidot video. Ceturtais liek izpētīt bioloģiju, loģistiku vai cilvēku uzvedību. Piektais iepazīstina ar cilvēku, ar kuru pēc diviem gadiem uztaisi jaunu projektu.

Neviens no punktiem atsevišķi neizskatās pēc plāna. Vēlāk tie var kļūt par tavu unikālo kompetenču kombināciju.

Tieši neparastas kombinācijas rada priekšrocību. Programmētāju ir daudz. Dizaineru ir daudz. Cilvēku ar biznesa pieredzi ir daudz. Taču cilvēks, kurš vienlaikus saprot tehnoloģiju, projektu, biznesa modeli, konceptuālo mākslu, komunikāciju un spēj pats uzbūvēt prototipu, jau ir daudz retāks.

Mans side project: absurd.website

Mans piemērs ir absurd.website - patstāvīga interneta mākslas un eksperimentu prakse, kuru sāku 2020. gadā.

To var raksturot ar frāzi:

Startups as Art. Products as Concepts.

Es veidoju funkcionējošus interneta projektus, kuros startupi, digitāli projekti, pakalpojumi, platformas, spēles, interfeisi un biznesa modeļi kļūst par mākslas materiālu.

Tas nav tikai attēlu vai ideju portfolio. Ja izdomāju fiktīvu uzņēmumu, es tam uztaisu mājaslapu. Ja izdomāju neiespējamu pakalpojumu, tam var būt pasūtījuma forma. Ja izdomāju spekulatīvu institūciju, tai tiek uzbūvēta sistēma, noteikumi un infrastruktūra.

Daļa darbu ir interneta māksla. Daļa līdzinās startupiem. Daļa ir spēles, sabiedriski eksperimenti, AI projekti, dīvaini rīki vai projekti, kurus ir grūti ievietot vienā kategorijā.

Absurd.website nav klasisks startups, bet tas izmanto startupu loģiku. Tas nav tradicionāls mākslas portfolio, bet māksla ir tā pamatā. Tas ir kaut kas starp radošu laboratoriju, interneta arhīvu, projektu studiju un ilgstošu mākslas darbu.

Šobrīd praksē ir vairāk nekā 50 pabeigtu projektu, un tiek veidoti divi jauni darbi mēnesī - viens publisks un viens members-only projekts.

Svarīgs ir ne tikai katrs atsevišķais darbs. Svarīgs ir ritms un arhīvs. Katrs jaunais projekts pievieno vēl vienu punktu, vēl vienu prasmi un vēl vienu iespējamo nākotnes virzienu.

Ko man ir devis absurd.website?

1. Es radu projektus, kurus nekad netaisītu, vadoties tikai pēc naudas

Ja katrai idejai vispirms prasītu “kas par to maksās?”, liela daļa interesantāko ideju nomirtu vēl pirms pirmā prototipa.

Radošajā praksē drīkstu sākt ar citiem jautājumiem:

• Vai ideja ir interesanta?
• Vai tā pasaka kaut ko jaunu?
• Vai tā liek citādi paskatīties uz tehnoloģiju vai sabiedrību?
• Vai to var padarīt funkcionējošu?
• Kas notiks, ja cilvēki tajā tiešām piedalīsies?

Šī brīvība ļauj nonākt vietās, kurās tīri komerciāls process nenonāktu.

2. Katrs projekts kaut ko iemāca

Viens projekts prasa apgūt AI API. Cits - maksājumus, drukas ražošanu, datu vizualizāciju, spēļu mehāniku, video apstrādi, automatizāciju vai darbu ar fizisku objektu.

Pat ja konkrētais darbs nekļūst populārs, prasme nekur nepazūd.

Turklāt es mācos ne tikai tehnoloģijas. Lai radītu konceptuālu projektu, bieži jāizpēta pilnīgi jauna nozare: zinātne, drošība, izglītība, reklāma, nāve, mode, autonomas sistēmas, mākslīgais intelekts vai cilvēku uzvedība.

Ar laiku izveidojas plašs ideju un zināšanu tīkls.

3. Es trenēju spēju pabeigt iesākto

Ideju netrūkst gandrīz nevienam. Trūkst pabeigtu darbu.

Divu projektu mēneša ritms māca negaidīt ideālu brīdi. Jāizvēlas apjoms, jāpieņem lēmumi, jāatsakās no liekā un darbs jāizlaiž pasaulē.

Radošums bez disciplīnas bieži paliek mapē ar nosaukumu “kādreiz”. Regulārs publicēšanas ritms pārvērš radīšanu no noskaņojuma par praksi.

Tu iemācies:

• samazināt ideju līdz izdarāmam apjomam;
• atšķirt kodolu no dekorācijām;
• pieņemt nepilnību;
• pabeigt pirms pazūd enerģija;
• publiski parādīt darbu;
• sākt nākamo projektu, neiestrēgstot iepriekšējā.

4. Es trenēju nestandarta domāšanu

Parastā projekta izstrādē jautājums ir: “Kā šo izdarīt labāk?”

Eksperimentā var jautāt:

• Ko darīt pilnīgi pretēji?
• Kas notiek, ja biznesa modeli uztver burtiski?
• Kas būtu projekts, kuru nevienam nevajadzētu radīt?
• Vai pakalpojums var būt mākslas darbs?
• Vai fiktīva institūcija var sākt uzvesties kā reāla?
• Vai neērta ideja kļūst spēcīgāka, ja tā tiešām darbojas?

Šāds treniņš vēlāk palīdz biznesa projektos. Kad visi konkurenti piedāvā līdzīgas funkcijas un līdzīgu reklāmu, tehniski korekta domāšana vairs nav pietiekama. Vajag ideju, kuru cilvēki pamana un atceras.

5. Es apgūstu lietas, kuras citādi neapgūtu

Mācīties abstrakti ir grūti. Konkrēts projekts rada vajadzību.

Es nemācos tehnoloģiju tāpēc, ka “kādreiz varētu noderēt”. Es to mācos, jo līdz mēneša beigām vajag panākt, lai konkrētā ideja strādātu.

Šāda mācīšanās ir ātrāka un dziļāka, jo tai ir konteksts, termiņš un redzams rezultāts.

6. Eksperiments var transformēties par īstu projektu

Ne visi absurd.website darbi ir domāti biznesam. Taču dažiem var parādīties praktisks pielietojums, auditorija vai atsevišķs projekta virziens.

Eksperiments var pārtapt par:

• SaaS projektu;
• zīmola kampaņu;
• izglītības rīku;
• fizisku instalāciju;
• pētniecības projektu;
• sadarbību ar uzņēmumu;
• izstādi;
• maksas digitālu projektu;
• atsevišķu startupu.

Atšķirībā no idejas prezentācijā, funkcionējošs eksperiments jau parāda, kā ideja izskatās realitātē. Cilvēki var to izmantot, kritizēt, kopīgot vai pārveidot.

7. Arhīvs kļūst par portfolio, reputāciju un ideju bibliotēku

Viens eksperiments var pazust. Piecdesmit eksperimenti jau parāda metodi.

Arhīvs pasaka ne tikai “es protu uztaisīt mājaslapu”. Tas parāda:

• kā es domāju;
• kādas tēmas mani interesē;
• ka spēju radīt oriģinālas koncepcijas;
• ka protu ideju pārvērst funkcionējošā objektā;
• ka spēju regulāri pabeigt;
• ka varu savienot tehnoloģiju, dizainu, tekstu, biznesu un mākslu.

Tas var atvest cilvēkus, kuri meklē nevis vienu konkrētu pakalpojumu, bet tieši šādu domāšanas veidu.

8. Side project var kļūt par auditoriju

Katrs publicētais darbs ir jauns iemesls cilvēkam atnākt uz vietni. Daži ierodas viena konkrēta projekta dēļ, bet pēc tam atrod citus, piesakās jaunumiem vai sāk sekot nākamajiem darbiem.

Atsevišķi eksperimenti var izplatīties dažādās kopienās:

• viens interesē dizainerus;
• cits programmētājus;
• cits mākslas auditoriju;
• cits startupu veidotājus;
• vēl cits konkrētas nozares cilvēkus.

Ar laiku šīs plūsmas savienojas ap autoru un praksi.

Tas ir būtiski: auditorija neveidojas tikai tad, kad gadiem raksti par vienu tēmu. Tā var veidoties arī ap konsekventu pasaules skatījumu un regulāru spēju pārsteigt.

Side project kā mārketings

Labs blakusprojekts var būt spēcīgāks par tradicionālu reklāmu.

Reklāma saka: “Mēs esam radoši.”

Eksperiments to pierāda.

Reklāma saka: “Mēs saprotam AI.”

Strādājošs AI projekts ļauj cilvēkam to piedzīvot.

Reklāma saka: “Mēs protam radīt digitālus projektus.”

Publisks rīks parāda dizainu, tehnoloģiju un projekta domāšanu vienā objektā.

Side project var dot:

• organisku trafiku;
• atpakaļsaites;
• publikācijas medijos;
• sociālo tīklu saturu;
• e-pasta abonentus;
• jaunus kontaktus;
• uzaicinājumus sadarboties;
• iespēju demonstrēt kompetenci bez pašslavināšanas.

Piemēram, aģentūra var publicēt bezmaksas zīmola nosaukumu ģeneratoru. Grāmatvedības uzņēmums - nodokļu kalkulatoru. Dizainers - interaktīvu krāsu rīku. Kiberdrošības uzņēmums - nelielu spēli, kura māca atpazīt pikšķerēšanu.

Cilvēki labprātāk dalās ar kaut ko noderīgu, interesantu vai smieklīgu nekā ar pakalpojumu lapu.

Tomēr projektam jābūt saistītam ar to, ko gribi panākt. Miljons apmeklētāju nejaušai spēlei var nedot nevienu klientu. Daži tūkstoši īstās nozares cilvēku var būt daudz vērtīgāki.

Side project kā tirgus izpēte

Ne vienmēr vajag sākt ar aptauju “vai jūs lietotu šādu projektu?”. Dažreiz labāk ir uzbūvēt mazu versiju un paskatīties, ko cilvēki dara.

Eksperiments var pārbaudīt:

• vai cilvēki saprot ideju;
• vai viņi noklikšķina;
• vai pabeidz darbību;
• vai atgriežas;
• vai dalās;
• vai ir gatavi atstāt e-pastu;
• vai ir gatavi maksāt;
• kurš auditorijas segments reaģē visvairāk;
• kura projekta daļa patiesībā rada vērtību.

Tas nenozīmē, ka katrs mākslas darbs slepeni jāpārvērš par startupu. Tas nozīmē, ka publisks eksperiments rada vairāk informācijas nekā ideja tavā galvā.

Radošums rodas no daudzuma, ne tikai iedvesmas

Mēs mēdzam iztēloties radošu cilvēku, kuram pēkšņi rodas viena ģeniāla ideja. Realitātē laba ideja bieži rodas no daudzām viduvējām, nepabeigtām un šķietami nesaistītām idejām.

Regulāri eksperimenti palielina iespēju, ka:

• pamanīsi neparastu savienojumu;
• atradīsi savu balsi;
• izveidosi atšķirīgu metodi;
• sapratīsi, ko tev patīk darīt;
• kāds projekts trāpīs īstajā laikā;
• divi iepriekšēji darbi savienosies jaunā idejā.

Radošums nav tikai talants ģenerēt idejas. Tā ir spēja idejas pamanīt, izvēlēties, realizēt un novest līdz pasaulei.

Kāpēc eksperimenti AI laikmetā kļūst vēl svarīgāki?

AI samazina tehniskās izveides slieksni. Viens cilvēks var ātrāk uzrakstīt kodu, izveidot vizuāļus, analizēt informāciju un uzbūvēt prototipu.

Tas nozīmē divas pretējas lietas:

1. tev ir vairāk iespēju eksperimentēt;
2. arī visiem pārējiem ir vairāk iespēju eksperimentēt.

Tāpēc vērtība pārvietojas no “es varu kaut ko uzprogrammēt” uz:

• ko tu izvēlies būvēt;
• kādus jautājumus uzdod;
• kā savieno dažādas nozares;
• kādu pasaules skatījumu ieliec projektā;
• vai spēj pabeigt;
• vai spēj radīt kaut ko, ko cilvēki atceras.

Regulāra eksperimentu prakse trenē tieši šo slāni. AI var paātrināt izpildi, bet tam joprojām vajag cilvēku, kurš izvēlas virzienu, pamana pretrunu un saprot, kāpēc idejai vispār jāeksistē.

Kad side project kļūst par izvairīšanos?

Side projects nav automātiski produktīvi. Tie var kļūt arī par elegantu prokrastināciju.

Tas notiek, ja:

• visu laiku sāc, bet neko nepabeidz;
• jauns projekts palīdz izvairīties no grūtā darba pamatbiznesā;
• tu gadiem mācies tehnoloģijas, bet neko nepublicē;
• projekti patērē vairāk naudas, nekā vari atļauties;
• mēģini vienlaikus attīstīt desmit atsevišķus uzņēmumus;
• radošā prakse noved pie izdegšanas;
• katru eksperimentu piespied kārtā mēģini pārvērst biznesā.

Lai to novērstu, definē robežas:

• cik daudz laika vari atvēlēt;
• kāds ir maksimālais budžets;
• kas skaitās pabeigts;
• kāds ir projekta termiņš;
• ko apzināti nebūvēsi;
• vai projekts ir mācību eksperiments, mākslas darbs, mārketings vai biznesa tests.

Ne visam jābūt monetizētam, bet visam nevajag būt arī bezgalīgam.

Ja side project veido paralēli algotam darbam, pārbaudi darba līguma intelektuālā īpašuma, konkurences un konfidencialitātes noteikumus. Izmanto savu laiku, savus kontus un savus resursus, ja vien ar darba devēju nav skaidras citas vienošanās.

Kā sākt savu eksperimentu praksi?

1. Izvēlies jautājumu, nevis grandiozu uzņēmumu

Nesāc ar “uztaisīšu nākamo lielo platformu”.

Sāc ar:

Vai vienas nedēļas laikā varu uztaisīt mazāko versiju, kas ļauj šo ideju piedzīvot?

2. Nosaki ierobežojumus

Piemēram:

• septiņas dienas;
• 100 eiro budžets;
• viena galvenā darbība;
• bez mobilās aplikācijas;
• viens publisks eksperiments mēnesī.

Ierobežojumi nevis samazina radošumu, bet palīdz izvēlēties.

3. Uztaisi funkcionējošu kodolu

Ja idejas būtība ir saruna ar AI, uztaisi vienu labu sarunu, nevis desmit sadaļu mājaslapu. Ja būtība ir neparasts pirkšanas modelis, ļauj iziet cauri tieši pirkšanas pieredzei.

Eksperiments nav nepabeigts lielprodukts. Tam jābūt mazam, bet veselam.

4. Publicē

Privāts prototips māca būvēt. Publisks projekts māca komunicēt, izturēt reakciju un saprast auditoriju.

Publicēšana rada termiņu un padara darbu reālu.

5. Pieraksti, ko ieguvi

Pēc projekta atbildi:

• Ko es iemācījos?
• Kas bija grūtāk, nekā gaidīju?
• Kas cilvēkus pārsteidza?
• Ko viņi nesaprata?
• Kādu prasmi varu izmantot citur?
• Vai šeit ir nākamais eksperiments?
• Vai idejai ir projekta vai sadarbības potenciāls?

6. Veido arhīvu

Neļauj darbiem pazust vecā datorā vai sociālo tīklu plūsmā. Izveido vienu vietu, kur redzams tavs domāšanas ceļš.

Ar laiku arhīvs pats kļūst par darbu un reputācijas aktīvu.

Neprasi katrai idejai uzreiz pierādīt savu vērtību

Protams, dzīvē ir rēķini, termiņi un pamatdarbs. Nevar visu laiku radīt tikai to, kas interesē, ignorējot naudu.

Taču arī pretējā galējība ir bīstama: darīt tikai to, kam jau šodien ir skaidrs klients un paredzama atdeve.

Ja visu vērtē tikai pēc tūlītējiem ieņēmumiem, tu optimizē pagātni. Tu dari vairāk tā, kas jau ir pierādīts. Eksperimenti rada iespēju atrast to, kas vēl nav acīmredzams.

Praktiskais risinājums ir portfolio pieeja:

• pamatdarbs vai bizness nodrošina stabilitāti;
• komerciālie eksperimenti pārbauda jaunus piedāvājumus;
• radošie side projects paplašina prasmes un domāšanu;
• daži projekti ar laiku pārtop projektos;
• pārējie paliek kā māksla, pieredze vai punkti nākotnei.

Noslēgumā: ja ideja neliek mieru, uztaisi to

Tu nevari iepriekš zināt, kurš projekts kļūs nozīmīgs.

Varbūt tas atvedīs pirmo klientu. Varbūt kļūs par uzņēmumu. Varbūt palīdzēs dabūt darbu. Varbūt aizvedīs uz izstādi vai sadarbību. Varbūt iemācīs vienu prasmi, kuru pēc trim gadiem izmantosi pilnīgi citā nozarē.

Un varbūt tas vienkārši būs labs darbs, kuru bija vērts radīt.

Side project vērtība nav tikai tā gala rezultātā. Vērtība ir arī tajā, par kādu cilvēku tu kļūsti, regulāri radot: ātrāku, drosmīgāku, tehniski spēcīgāku, radošāku un mazāk atkarīgu no atļaujas.

Tāpēc, ja tev ir ideja, kuru gribas uztaisīt, bet vēl neredzi tajā biznesu, tas ne vienmēr ir iemesls to atmest.

Uztaisi mazu versiju. Pabeidz. Publicē. Paskaties, kas notiek.

Punkti var savienoties vēlāk.